Mēģiniet neskatīties uz tastatūru. Sākumā būs grūti, taču vingrinoties jums kļūs vieglāk un pirksti sāks kustēties paši, bez apzinātas domāšanas par to, kurš pirksts atbilst kuram taustiņam.
Mācoties rakstīt, skatieties ekrānā, lai redzētu, kurš pirksts jāizmanto. Nebaidieties kļūdīties – ja kļūdīsieties, programma parādīs pareizo taustiņu. Ja taustiņš ir pareizs, tas kļūst zaļš, ja nepareizs – sarkans.
Nekavējoties mēģiniet ieviest jauniegūtās zināšanas kā daļu no ikdienas darbībām datorā – labāka metode mācīties rakstīt neeksistē.
Izveidojiet grafiku. Ja vien jums nav izveidots mācību grafiks, ir pārāk viegli atrast iemeslu, lai nevingrinātos.
Sekojiet pieļauto kļūdu skaitam un koncentrējieties uz to samazināšanu nākamajos testos, nevis uz ātruma palielināšanu. Gala rezultāts būs augstāka produktivitāte.
Var palīdzēt, ja klusām izrunāsiet taustiņa nosaukumu brīdī, kad to nospiežat. Nepadodieties kļūdu dēļ – aklā rakstīšana ir prasme, ko var apgūt ar praksi.
Esiet pacietīgi. Tiklīdz pareizās pirkstu kustības ir iemācītas, ātrums un precizitāte rodas pašas no sevis.
Kustiniet tikai to pirkstu, kurš nepieciešams taustiņa nospiešanai. Neļaujiet pārējiem pirkstiem klīst prom no mājas rindas taustiņiem.
Pirkstiem jāatrodas uz mājas rindas taustiņiem un rokām jābūt tajā pašā leņķī kādā ir tastatūra. Neļaujiet locītavām kļūt slinkām un balstīties uz galda vai tastatūras.
Katru vingrinājumu veiciet vairākas reizes, līdz esat apmierināts ar savām rakstīšanas prasmēm.
Nesitiet taustiņus! Mēģiniet izmantot pēc iespējas mazāk spēka. Atpūtieties starp vārdiem, novietojot visus desmit pirkstus uz tastatūras virsmas.
Lai atpūtinātu roku, neuzspiežot taustiņus, vienlaikus nometiet visus piecus pirkstus jebkur uz tastatūras virsmas.
Katru taustiņu spiediet viegli, bet izteiksmīgi ar vienu pirkstu, uzmanot, lai nejauši nespiestu blakus taustiņus.
Lai aktivizētu automātisko atkārtošanu, pieskarieties un turiet vienu pirkstu uz vajadzīgā taustiņa. Paceliet pirkstu, lai apturētu automātisko atkārtošanu.
Rakstīšanas spēles ir jautrs veids, kā uzlabot rakstīšanas ātrumu un precizitāti. Izbaudiet mācīšanos!
Pirkstu koordinācijas un relaksācijas vingrinājumi palīdz mazināt spriedzi un bieži vien liek pasmaidīt. Pozitīva noskaņa un patīkama vide var padarīt mācīšanos jautrāku.
Nodrošiniet, lai katrai nodarbībai veltītu vismaz 30 minūtes.
Nodrošiniet, ka pirksti atrodas pēc iespējas tuvāk mājas pozīcijai, un minimizējiet roku kustības mācīšanās laikā.
Rakstīšanas mācīšanās nozīmē kļūdīšanos, tāpēc nepadodieties, ja nospiedāt nepareizo taustiņu.
Mēģiniet rakstīt ar vienmērīgu ātrumu.
Paceltas locītavas palīdzēs nodrošināt, ka pirksti var ātri un precīzi nospiest taustiņus.
Lai pārslēgtos starp lielajiem un mazajiem burtiem, vienmēr izmantojiet pretējo roku. Piezīme: uz dažu klēpjdatoru tastatūrām burti var būt novietoti tuvāk viens otram.
Pārbaudiet attālumu no tastatūras. Pielāgojiet krēslu, lai izvairītos no biežas problēmas – pārāk tuvas sēdēšanas pie tastatūras. Pielāgojiet monitora leņķi, lai samazinātu atspīdumu.
Jo vairāk praktizēsieties, jo labāk rakstīsiet un jo lielāks būs jūsu ātrums.
Ja vien jūs precīzi nezināt, kur atrodas burts vai cipars, jūs nevarēsiet to ierakstīt, neskatoties uz tastatūru.
Ja iespējams, mēģiniet vingrināties uz parastās tastatūras, nevis klēpjdatora tastatūras.
Jūtieties ērti pie tastatūras un pārliecinieties, ka tā atrodas pareizā augstumā jūsu pirkstiem.
Pirms sākat ātruma testu, pārliecinieties, ka sēžat taisni un ka kājas atrodas uz grīdas. Turiet elkoņus tuvu ķermenim, locītavas taisnas un apakšdelmus horizontāli, un neaizmirstiet regulāri atpūsties.
Relaksācijas vingrinājumi: Plaši izpletiet abu roku pirkstus. Turiet tā piecas sekundes, tad atslābinieties. Atkārtojiet trīs reizes.
Regulāri mēriet savu rakstīšanas ātrumu – ar mūsu rīku varat sekot progresam gan ātrumā, gan precizitātē. Vārdu skaits minūtē norāda jūsu rakstīšanas līmeni.
Rakstīšanas testi mēra divas lietas – ātrumu un kļūdas, tāpēc, veicot ātruma testu, neskatieties tikai uz ātrumu.
Ja tastatūra ir pārāk augstu (krēsls pārāk zems), kļūdas parasti rodas augšējās tastatūras rindās. Ja tastatūra ir pārāk zemu (krēsls pārāk augsts), kļūdas parasti rodas apakšējās tastatūras rindās.
Relaksācijas vingrinājumi: Novietojiet roku līdzīgi kā plaukstas locītavas pagarinājuma pozīcijā un ar otru roku maigi spiediet uz pagarinātā īkšķa atpakaļ un uz leju. Turiet piecas sekundes, tad atslābinieties. Atkārtojiet trīs reizes katrai rokai.
Var būt vajadzīga nedēļa vai divas, lai sasniegtu ~50 vārdus minūtē, ja dienā veltīsiet 30–60 minūtes. Esiet pacietīgi.
Izstiepiet locītavas un pirkstus pirms ātruma testa sākšanas.
Ja vēlaties rakstīt vieglāk, vajadzētu uzlabot veiklību. Palīdz ģitāras vai cita instrumenta spēlēšana, kas prasa roku darbību.
Relaksācijas vingrinājumi: Izstiepiet abas rokas uz āru ar savilktiem pirkstiem un zīmējiet apļus ar rokām, kustinot locītavas. Pieci apļi vienā virzienā, tad pieci pretējā virzienā.
Tērzējiet ar draugiem un ģimeni.
Pabeidziet katru nodarbību, tad izmēģiniet ātruma testu.
Mācoties rakstīt, ir ārkārtīgi svarīgi ievērot vienmērīgu vingrināšanās grafiku, citādi pirksti sāks zaudēt muskuļu atmiņu.
Relaksācijas vingrinājumi: Turiet rokas uz āru ar plaukstām vērstām uz leju. Paceliet rokas augšup, it kā kādam liekot apstāties. Ar pretējo roku spiediet uz paceltās rokas plaukstu. Turiet spiedienu piecas sekundes, tad atslābinieties. Atkārtojiet trīs reizes katrai rokai.
Ja mācāties rakstīt ātri, skatoties uz tastatūru, jums arī turpmāk būs grūtības ar pareizrakstību un diktātu reālās rakstīšanas situācijās, jo neredzēsiet ekrānā pieļautās kļūdas.
Pārklājiet rokas ar dvieli rakstīšanas laikā.
Sāciet lēni un apgūstiet visu tastatūru, pirms sākat vingrināties ātrumā.
Ja rakstīšana izraisa sāpes, nekavējoties pārtrauciet un atpūtieties.
Ja mācāties darba vidē, mēģiniet vienoties ar darba devēju par klusu laiku dienā, ko veltīt mācībām – jūsu darba devējs tieši gūs labumu no jūsu jaunajām prasmēm.
Vēlams izvairīties no ilgas uzturēšanās vienā pozīcijā. Mainiet uzdevumus dienas laikā, kad vien iespējams.
Var palīdzēt taimeris vai atgādinājums, lai neaizmirstu atpūsties no tastatūras.
Relaksācijas vingrinājumi: Turiet roku uz āru ar plaukstu vērstu uz leju. Nolaidiet roku locītavā uz leju. Ar pretējās rokas plaukstu spiediet uz nolaisttās rokas muguras. Turiet spiedienu piecas sekundes, tad atslābinieties. Atkārtojiet trīs reizes katrai rokai.
Tā kā datoru lietošana gan darbā, gan mājās pēdējos gados ir pieaugusi, atkārtoto kustību savainojumi ir sākuši asociēties ar tastatūras lietošanu.
Lai samazinātu pārslodzes savainojumu risku, jāievēro labākā prakse attiecībā uz pozu, tehniku, darba vietas iekārtojumu un regulārām pauzēm.
Jūsu locītavām, elkoņiem un tastatūrai jābūt vienā horizontālajā plaknē un 90 grādu leņķī pret augšdelmiem. Ekrāna augšmalas augstumam jāatbilst acu līmenim.
Neskatieties uz tastatūru rakstīšanas laikā. Vienkārši virziet pirkstus līdz tie atrod mājas rindas atzīmes. Nesitiet taustiņus. Mēģiniet izmantot pēc iespējas mazāk spēka.
Panākumi un progress ir atkarīgi no jūsu apņēmības turpināt aklo rakstīšanu arī pēc mācību beigām. Tiem, kuri šaubās, vērts apdomāt, ka dažās nedēļās palielinātas produktivitātes dēļ mācībām pavadītais laiks tiks atgūts ar uzviju.
Vajadzētu arī iemācīties izmantot galvenos taustiņus kopā ar Ctrl un Alt – tas ir ļoti noderīgi tastatūras saīsnēm.
Vingrināšanās reālās dzīves situācijās ir lielisks veids, kā tālāk attīstīt savas prasmes un stiprināt pārliecību par savām spējām.
Ieplānojiet regulāru vingrināšanos ar “Ātruma testiem”, lai uzlabotu rakstīšanas ātrumu.
Kā aklā rakstīšana palīdz uzlabot kognitīvās prasmes?
Aklā rakstīšana, kas ļauj rakstīt bez skatīšanās uz tastatūru, ir ne tikai noderīga prasme darbā, bet arī būtiski veicina kognitīvo spēju attīstību. Šī tehnika stimulē dažādas smadzeņu daļas, veicinot labāku informācijas apstrādi, atmiņu, koncentrēšanās spējas un smadzeņu plastiskumu.
Atmiņas attīstība: Aklās rakstīšanas apguve prasa regulāru vingrināšanos, kas palīdz izveidot un nostiprināt pirkstu muskuļu atmiņu. Šī muskuļu atmiņa ir saistīta ar smadzeņu darbību, kas atbild par ilgtermiņa atmiņu. Tā rezultātā uzlabojas ne tikai rakstīšanas prasmes, bet arī spēja atcerēties un apstrādāt informāciju citās dzīves jomās.
Uzmanības un koncentrēšanās spēju uzlabošana: Aklā rakstīšana palīdz uzlabot koncentrēšanos, jo prasa intensīvu uzmanību pirmajos mācību posmos. Kad rakstīšanas process kļūst automātisks, smadzenes var efektīvāk pārslēgties starp dažādiem uzdevumiem, saglabājot augstu koncentrēšanās līmeni. Tas ir īpaši noderīgi situācijās, kur nepieciešama ātra informācijas apstrāde vai sarežģītu uzdevumu veikšana.
Kognitīvā elastība: Aklā rakstīšana stimulē smadzeņu plastiskumu, kas ir spēja pielāgoties jaunām situācijām un apgūt jaunas prasmes. Šī elastība palīdz vieglāk pārvaldīt sarežģītus uzdevumus, uzlabot problēmu risināšanas spējas un pielāgoties izmaiņām darba vidē. Tādējādi tiek veicināta radošuma un inovāciju attīstība.
Reakcijas ātruma palielināšana: Aklā rakstīšana prasa ātru un precīzu informācijas apstrādi, kas uzlabo smadzeņu reakcijas ātrumu. Tas nozīmē, ka cilvēks var ātrāk reaģēt uz dažādiem stimuliem un pieņemt lēmumus, kas ir noderīgi gan ikdienas dzīvē, gan darbā.
Stresa samazināšana un labāka emocionālā regulācija: Regulāra aklās rakstīšanas prakse palīdz samazināt stresu, jo ļauj smadzenēm darboties efektīvāk, bez pārslodzes. Tā rezultātā uzlabojas arī emocionālā regulācija, kas palīdz saglabāt mieru sarežģītās situācijās.
Noslēgumā, aklā rakstīšana ir ne tikai praktiska prasme, bet arī spēcīgs instruments kognitīvo spēju uzlabošanai. Tā veicina atmiņas, koncentrēšanās, kognitīvās elastības un reakcijas ātruma attīstību, kā arī palīdz samazināt stresu un uzlabot emocionālo stabilitāti. Šo prasmju apgūšana sniedz ievērojamus ieguvumus gan profesionālajā, gan personīgajā dzīvē.